| Chapter 11 |
1 |
Ticība ir paļāvība tam, uz ko cer, un pārliecība par to, ko neredz. --
|
2 |
Tanī senči kļuvuši slaveni. --
|
3 |
Ticībā mēs noprotam, ka ar Dieva vārdu pasaule radīta, ka no neredzamā cēlies redzamais. --
|
4 |
Ticības dēļ Ābels nesa Dievam labāku upuri nekā Kains; tās dēļ viņš saņēma liecību, ka viņš taisnīgs, jo Dievs liecinājis par viņa dāvanām: un tanī viņš, lai gan jau miris, vēl joprojām runā. --
|
5 |
Ticības dēļ Henohs tika paņemts, lai viņš nāves neredzētu, un viņu vairs neatrada, jo Dievs viņu paņēma. Pirms paņemšanas par viņu liecināts, ka viņš Dievam bijis patīkams. --
|
6 |
Bet bez ticības nav iespējams Dievam patikt. Jo tam, kas Dievam tuvojas, jātic, ka Viņš ir, un ka Viņš atalgos tos, kas Viņu meklē. --
|
7 |
Saņēmis aizrādījumu par to, kas vēl nebija redzams, Noass ticībā rūpīgi taisīja šķirstu sava nama glābšanai. Tās dēļ viņš nosodīja pasauli un kļuva taisnības mantinieks, kas nāk no ticības. --
|
8 |
Ticībā paklausīja tas, ka saucas Ābrahams, un gāja uz to vietu, ko viņam nācās saņemt mantojumā. Viņš gāja, nezinādams, kur aizies. --
|
9 |
Ticības dēļ viņš apmetās apsolītajā zemē kā svešinieks un dzīvoja teltīs kopā ar Īzāku un Jēkabu, tā paša apsolījuma līdzmantiniekiem; --
|
10 |
Jo viņš gaidīja pilsētu ar stipriem pamatiem, kuras cēlājs un nodibinātājs ir Dievs. --
|
11 |
Ticībā arī neauglīgā Sāra neraugoties uz vecumu, saņēma spēku kļūt māte, jo ticēja, ka Tas, kas solīja, ir uzticams. --
|
12 |
Tāpēc arī no viena (turklāt neauglīga) dzimuši tik daudzi kā debesu zvaigznes un kā neskaitāmas smiltis jūrmalā. --
|
13 |
Tie visi nomira ticībā, apsolīto nesaņēmuši; bet no tālienes tie Viņu redzēja un sveica, apliecinādami, ka viņi virs zemes ir ceļotāji un viesi. --
|
14 |
Tā runājot, tie aizrādīja, ka viņi meklē tēviju. --
|
15 |
Bet ja viņi būtu domājuši par to, no kurienes bija izgājuši, tad viņiem vēl bija laiks atgriezties. --
|
16 |
Bet tagad tie tiecas pēc labākas, tas ir, debesu. Tāpēc arī Dievs nekautrējas saukties par viņu Dievu, jo Viņš tiem sagatavoja pilsētu. --
|
17 |
Ticībā Ābrahams, kad tika pārbaudīts, nesa upurī vienīgo dēlu Īzāku. Viņš arī saņēma apsolījumus, --
|
18 |
Jo viņam tika sacīts: No Īzāka tev būs pēcnācēji. (1.Moz.21,12) --
|
19 |
Tad viņš domāja, ka Dievs spēj uzmodināt arī mirušos; tāpēc viņš to saņēma atpakaļ kā piemēru. --
|
20 |
Ticībā Īzāks svētīja nākotnei Jēkabu un Ezavu. --
|
21 |
Ticībā Jēkabs mirdams svētīja ikkatru Jāzepa dēlu un pielūdza Dievu, noliekdamies pār sava zižļa galu. --
|
22 |
Ticībā Jāzeps mirdams atgādināja par Izraēļa bērnu aizceļošanu un deva norādījumus par saviem kauliem. --
|
23 |
Ticībā vecāki slēpa Mozu pēc dzimšanas trīs mēnešus, jo redzēja, ka bērns ir skaists, un viņi nebijās ķēniņa pavēles. --
|
24 |
Ticības dēļ Mozus, uzaudzis liels, noliedza, ka viņš būtu faraona meitas dēls, --
|
25 |
Labāk izvēlēdamies ar Dieva tautu ciest apspiešanu, nekā no grēka smelt īslaicīgu baudu. --
|
26 |
Kristus pazemošanu viņš turēja par lielāku bagātību nekā Ēģiptes mantas, jo viņš skatījās uz atmaksu. --
|
27 |
Ticības dēļ viņš atstāja Ēģipti, nebīdamies no ķēniņa dusmām, jo, it kā neredzamo redzēdams, viņš izturēja. --
|
28 |
Ticības dēļ viņš svinēja pashu un apslacīšanu asinīm, lai pirmdzimušo postītājs tos neaiztiktu. --
|
29 |
Ticībā tie pārgāja Sarkano jūru kā sauszemi. Ēģiptieši to mēģināja, bet noslīka. (2 Moz 14,22) --
|
30 |
Ticībā, septiņas dienas apkārt ejot, sabruka Jērikas mūri. --
|
31 |
Ticības dēļ netikle Rahaba, miermīlīgi uzņemdama izlūkus, negāja bojā līdz ar neticīgajiem. --
|
32 |
Un ko vēl lai saku? Man pietrūkst laika stāstīt par Gideonu, Baraku, Samsonu, Jefti, Dāvidu, Samuēlu un praviešiem, --
|
33 |
Kas, pateicoties ticībai, uzvarēja valstis, darīja taisnīgus darbus, saņēma apsolījumus, aizdarīja lauvu mutes. --
|
34 |
Nodzēsa uguns spēku, izbēga zobens asmenim, pārvarēja slimības, bija stipri karā, uzvarēja svešu karaspēku; --
|
35 |
Sievietes atguva savus mirušos, uzmodinātus no miroņiem; bet citi, nodoti mokām, nepieņēma atbrīvošanu, lai iemantotu labāku augšāmcelšanos. --
|
36 |
Vēl citi izcieta izsmieklu šaustīšanu, pat arī važas un cietumu. --
|
37 |
Tie tika akmeņiem nomētāti, sazāģēti, kārdināti, mira zobena nonāvēti, staigāja apkārt aitu ādās, kazu ādās, ciezdami trūkumu, apspiesti, mocīti; --
|
38 |
Tie, kam pasaule nebija cienīga, maldījās tuksnešos, kalnos un alās, un zemes aizās. --
|
39 |
Un tie visi, pārbaudīti ticības apliecinājumā, nesaņēma apsolīto, tāpēc ka --
|
40 |
Dievs mums paredzējis kaut ko labāku, un tāpēc viņi bez mums izpildījumu nesasniedza. --
|