| Chapter 4 |
1 |
Es saku: tik ilgi, kamēr mantinieks ir mazgadīgs, nav nekādas starpības starp viņu un kalpu, kaut viņš ir visa kungs, --
|
2 |
Bet līdz tēva nozīmētajam laikam viņš padots aizbildņiem un pārvaldniekiem. --
|
3 |
Tā arī mēs, kamēr nebijām pieauguši, bijām pasaules pamatvielu kalpībā. --
|
4 |
Bet Dievs, laikam piepildoties, sūtīja savu Dēlu, dzimušu no sievietes, padotu likumam, --
|
5 |
Lai atpirktu tos, kuri bija padoti likumam, un lai mēs kļūtu pieņemti bērni. --
|
6 |
Bet tā kā jūs esat bērni, tad Dievs sūtīja sava Dēla Garu jūsu sirdīs, kas sauc: Abba - Tēvs! --
|
7 |
Tātad vairs nav kalps, bet ir dēls, un ja dēls, tad arī mantinieks caur Dievu. --
|
8 |
Toreiz gan jūs, nepazīdami Dievu, kalpojāt tiem, kas savā būtībā nav dievi. --
|
9 |
Bet tagad jūs esat Dievu atzinuši, vai labāk: Dievs jūs ir pazinis. Kā tad jūs atkal atgriežaties pie nespēcīgajām un nabadzīgajām pamatvielām, kurām no jauna gribat kalpot? --
|
10 |
Jūs ievērojat dienas un mēnešus, un laikus, un gadus. --
|
11 |
Es bīstos, ka tik es nebūtu veltīgi pie jums strādājis. --
|
12 |
Brāļi, es jūs lūdzu, esiet tādi kā es, jo es esmu tāds kā jūs. Jūs man nekā ļauna neesat darījuši. --
|
13 |
Jūs atminaties, ka es agrāk sludināju jums evaņģēliju, būdams miesīgi vājš, bet manu miesas stāvokli, kas bija jums pārbaudījums, --
|
14 |
Jūs nenopēlāt un nenicinājāt, bet jūs pieņēmēt mani it kā Dieva eņģeli, it kā Jēzu Kristu. --
|
15 |
Kur tad jūsu svētlaimība? Jo es jums apliecinu, ka jūs, ja tas būtu bijis iespējams, savas acis būtu izrāvuši un man atdevuši. --
|
16 |
Vai es, runādams jums patiesību, esmu kļuvis jūsu ienaidnieks? --
|
17 |
Tie rūpējas par jums, bet ne labā nolūkā; tie grib jūs atšķirt, lai jūs rūpētos par viņiem. --
|
18 |
Bet teicami ir, ja jūs vienmēr cenšaties uz labu un ne tikai tad, kad es esmu pie jums. --
|
19 |
Mani bērniņi, es atkal sāpēs jūs dzemdēju, līdz kamēr Kristus izveidosies jūsos. --
|
20 |
Bet es tagad gribētu būt pie jums un mainīt savu balsi, jo esmu nesaprašanā par jums. --
|
21 |
Sakiet man, jūs, kas gribat padoties likumam, vai jūs likumu neesat lasījuši? --
|
22 |
Jo ir rakstīts, ka Ābrahamam bijuši divi dēli: viens no kalpones, otrs no brīvās. --
|
23 |
Tas, kas no kalpones, piedzima miesīgi, bet tas, kas no brīvās, saskaņā ar apsolījumu. --
|
24 |
Tas ir pateikts līdzībā. Šīs ir divas derības: viena Sinaja kalnā, kas dzemdē verdzībai, tā ir Agare. --
|
25 |
Bet Sinaja kalns ir Arābijā; tam ir kopība ar tagadējo Jeruzalemi, kas reizē ar saviem bērniem dzīvo verdzībā. --
|
26 |
Turpretī Jeruzaleme, kas augšā, ir brīva; tā ir mūsu māte. --
|
27 |
Jo ir rakstīts: Priecājies, neauglīgā, kas nedzemdē; līksmo un gavilē, kas necieš dzemdību sāpes, jo daudz bērnu ir vientulei, vairāk nekā tai, kam ir vīrs. --
|
28 |
Bet mēs, brāļi, kā Īzāks esam apsolījuma bērni. --
|
29 |
Bet kā toreiz miesīgi dzimušais vajāja garīgi dzimušo, tā arī tagad. --
|
30 |
Bet ko saka Raksti? Padzen kalponi un viņas dēlu, jo kalpones dēls nebūs mantinieks līdzīgi brīvās dēlam. --
|
31 |
Tātad, brāļi, mēs neesam kalpones, bet brīvās bērni saskaņā ar brīvību, kādai Kristus mūs ir atbrīvojis. --
|