| Chapter 11 |
1 |
Tātad es jautāju: Vai Dievs savu tautu ir atmetis? - Nekādā ziņā; jo arī es esmu izraēlietis, Ābrahama pēcnācējs, no Benjamīna cilts. --
|
2 |
Dievs nav atmetis savu tautu, kuru Viņš iepriekš bija izredzējis. Vai jūs nezināt, ko Raksti saka par Eliju, kā viņš žēlojās Dievam par Izraēli? --
|
3 |
Kungs, tie nogalināja Tavus praviešus, viņi nopostīja Tavus altārus, un es esmu viens atlicis, un viņi tiecas pēc manas dzīvības. --
|
4 |
Bet ko saka viņam Dieva atbilde? - Es atstāju sev septiņus tūkstošus vīru, kas savus ceļus nav locījuši Baala priekšā. --
|
5 |
Tā arī šinī laikā izglābts ir atlikums saskaņā ar žēlastības izvēli. --
|
6 |
Bet ja no žēlastības, tad jau ne darbu dēļ, citādi žēlastība nebūtu žēlastība. --
|
7 |
Kā tad ir? - Pēc kā tiecās Izraēlis, to viņš nav sasniedzis, tikai izredzētie to sasniedza, bet pārējie palika apstulbināti, --
|
8 |
Kā rakstīts: Dievs deva viņiem truluma garu: acis, lai neredzētu, un ausis, lai nedzirdētu līdz pat šai dienai. --
|
9 |
Un Dāvids saka: Viņu galds lai tiem kļūst par slazdu un cilpu, un apgrēcību, un atmaksu. --
|
10 |
Viņu acis lai tiek aptumšotas, ka tie neredzētu, un viņu muguras liec vienmēr! --
|
11 |
Tātad es jautāju: Vai viņi tā klupuši, lai kristu? Nekādā ziņā; bet viņu grēka dēļ pestīšana nākusi pagāniem, lai viņi ar tiem sacenstos. --
|
12 |
Bet ja viņu grēks ir pasaulei bagātība, un viņu mazais skaits pagāniem ieguvums, tad jo vairāk viņu pilnskaits. --
|
13 |
Un jums, pagāniem, es saku: Kamēr es esmu pagānu apustulis, es savu kalpošanu pagodināšu, --
|
14 |
Kaut kādā veidā pamudinādams savus ciltsbrāļus uz sacensību un dažus no viņiem izglābdams. --
|
15 |
Ja jau viņu atmešana ir izlīdzināšana pasaulei, kas tad būs pieņemšana, ja ne atdzīvināšana no mirušiem? --
|
16 |
Ja pirmupuris ir svēts, tad arī visa mīkla, un ja sakne ir svēta, tad arī zari. --
|
17 |
Bet ja daži zari nolauzti un tu, meža olīvkoka atvase, esi uzpotēta to vietā un esi kļuvusi olīvkoka saknes un sulas līdzdalībniece, --
|
18 |
Tad nelielies zaru priekšā! Bet ja lielies, tad zini, ka ne tu nes sakni, bet sakne tevi! --
|
19 |
Tu varbūt sacīsi: Zari tika nolauzti, lai mani uzpotētu. --
|
20 |
Labi! Tie nolauzti neticības dēļ, bet tu stāvi, pateicoties ticībai; neesi augstprātīgs, bet bijīgs! --
|
21 |
Jo ja Dievs nav saudzējis dabiskos zarus, tad taču arī tevi nesaudzēs. --
|
22 |
Tāpēc vēro Dieva labumu un bardzību: bardzību pret tiem, kas krituši, bet pret sevi Dieva labumu, ja tu labajā pastāvēsi, citādi arī tevi nocirtīs. --
|
23 |
Bet arī tie tiks uzpotēti, ja viņi nepaliks savā neticībā, jo Dievs ir spējīgs viņus atkal uzpotēt. --
|
24 |
Jo ja tu esi nocirsts no meža olīvkoka, kam pēc dabas piederi, un pret dabu uzpotēts labajam olīvkokam, tad jo vairāk tie, kas attiecīgi savai dabai tiek uzpotēti savam olīvkokam. --
|
25 |
Bet es jūs, brāļi, negribu atstāt neziņā par šo noslēpumu (lai jūs nekļūtu iedomīgi), ka viena Izraēļa daļa skarta ar aklumu, līdz kamēr tautu visums būs iegājis. --
|
26 |
Un tā viss Izraēlis tiktu glābts, kā rakstīts: No Siona nāks Glābējs un novērsīs bezdievību no Jēkaba. --
|
27 |
Un šī ir mana derība ar viņiem, ka es piedošu viņu grēkus. (Is.59,20) --
|
28 |
Attiecībā uz evaņģēliju viņi ir ienaidnieki jūsu dēļ, bet kas attiecas uz izredzēšanu, viņi ir vismīļie sentēvu dēļ. --
|
29 |
Jo žēlastības dāvanas un aicinājumu Dievs nenožēlo. --
|
30 |
Jo kā arī jūs kādreiz neticējāt Dievam, bet tagad esat ieguvuši žēlsirdību viņu neticības dēļ, --
|
31 |
Tā arī viņi neticēja jūsu apžēlošanai, lai paši iegūtu apžēlošanu. --
|
32 |
Jo Dievs visu ieslēdzis neticībā, lai visus apžēlotu. --
|
33 |
Ak, kāds ir Dieva gudrības un zināšanas bagātību dziļums! Cik neizprotami ir Viņa lēmumi un neizdibināmi Viņa ceļi! --
|
34 |
Jo kas gan ir izpratis Dieva prātu, vai kas bijis Viņa padomdevējs? --
|
35 |
Vai kas Viņam iepriekš ko devis, lai saņemtu atlīdzinājumu? --
|
36 |
Jo no Viņa un caur Viņu, un Viņā ir viss. Viņam lai gods mūžīgi! Amen. --
|