| Chapter 17 |
1 |
Un Viņš sacīja saviem mācekļiem: Nav iespējams, ka apgrēcība nenāktu; bet bēdas tam, caur ko tā nāk! --
|
2 |
Labāk tādam būtu, ja viņam uzkārtu kaklā dzirnakmeni un iemestu jūrā, nekā viņš apgrēcina vienu no šiem mazajiem. --
|
3 |
Pielūkojiet paši sevi! Ja tavs brālis grēko pret tevi, pamāci viņu! Bet ja tas to nožēlo, piedod tam! --
|
4 |
Un ja viņš septiņas reizes dienā grēkotu pret tevi un septiņas reizes grieztos pie tevis, sacīdams: es nožēloju, tad piedod tam! --
|
5 |
Un apustuļi sacīja Kungam: Vairo mūsu ticību! --
|
6 |
Bet Kungs sacīja: Ja jums būtu ticība kā sinepju graudiņš un jūs sacītu šim zīdtārpu kokam: izraujies un pārstādies jūrā, tad tas jums paklausītu. --
|
7 |
Bet kurš no jums, kam ir kalps, arājs vai gans, kad tas pārnāks no lauka, sacīs viņam: tūlīt nāc un sēdies pie galda? --
|
8 |
Vai viņš tam neteiks: pagatavo man ēdienu un apjoz priekšautu, un apkalpo mani, kamēr es ēdīšu un dzeršu; un pēc tam tu ēdīsi un dzersi. --
|
9 |
Un vai viņš izsaka pateicību tam kalpam, ka tas darīja to, ko tam pavēlēja? --
|
10 |
Es nedomāju. Tā arī jūs, kad izpildīsiet visu, kas jums uzdots, sakiet: Mēs esam nederīgi kalpi, mēs darījām to, ko mums vajadzēja darīt. --
|
11 |
Un, ejot uz Jeruzalemi, notika, ka Viņš gāja caur Samarijas un Galilejas vidieni. --
|
12 |
Un kādā miestā ieejot, Viņam pretim nāca desmit spitālīgi vīrieši, kas apstājās notālēm. --
|
13 |
Un paceltā balsī sacīja: Jēzu, Mācītāj, apžēlojies par mums! --
|
14 |
To ieraudzījis, Viņš sacīja: Ejiet un parādieties priesteriem! Un notika, ka, tiem ejot, viņi kļuva tīri. --
|
15 |
Bet viens no tiem, redzēdams, ka viņš izdziedināts, griezās atpakaļ un skaļā balsī godināja Dievu, --
|
16 |
Un nokrita uz sava vaiga pie Viņa kājām, un pateicās; un tas bija samarietis. --
|
17 |
Bet Jēzus atbildēja un sacīja: Vai desmit nekļuva veseli? Kur ir deviņi? --
|
18 |
Nav neviens atradies, kas būtu atgriezies un Dievam godu devis, kā vien šis svešinieks. --
|
19 |
Un Viņš tam sacīja: Celies un ej, jo tava ticība tev palīdzējusi! --
|
20 |
Bet farizeji jautāja Viņam: Kad nāks Dieva valstība? Viņš tiem atbildēja un sacīja: Dieva valstība nenāk redzamā veidā. --
|
21 |
Un arī neteiks: Lūk, še ir, vai, lūk, tur ir, jo, lūk, Dieva valstība ir jūsos pašos. --
|
22 |
Un Viņš sacīja saviem mācekļiem: Nāks dienas, kad jūs alksiet redzēt vienu Cilvēka Dēla dienu, bet neredzēsiet. --
|
23 |
Un jums sacīs: Lūk, še ir, un, lūk, tur ir! Neejiet tur un nesekojiet tam! --
|
24 |
Jo kā zem debesīm uzliesmojis zibens apspīd to, kas zem debesīm ir, tā būs Cilvēka Dēls savā dienā. --
|
25 |
Bet vispirms Viņam daudz vajag ciest un no šīs cilts atmestam kļūt. --
|
26 |
Un kā tas bija Noasa dienās, tā tas būs arī Cilvēka Dēla dienās. --
|
27 |
Tie ēda un dzēra; precēja sievas un izdeva pie vīra līdz pat tai dienai, kad Noass iegāja šķirstā; un tad nāca ūdensplūdi un iznīcināja visu. --
|
28 |
Tāpat, kā tas notika Lata dienās: ēda, dzēra, pirka un pārdeva, stādīja un būvēja; --
|
29 |
Bet tai dienā, kad Lats izgāja no Sodomas, lija uguns un sērs no debesīm un iznīcināja visus. --
|
30 |
Gluži tāpat būs tai dienā, kad parādīsies Cilvēka Dēls. --
|
31 |
Ja kāds tanī stundā būs uz jumta, bet viņa lietas - namā, tas lai nekāpj zemē tās paņemt, un ja kas tīrumā, tas lai neatgriežas atpakaļ! --
|
32 |
Pieminiet Lata sievu! --
|
33 |
Kas savu dzīvību centīsies glābt, tas to pazaudēs, bet kas to pazaudēs, tas to atgūs. --
|
34 |
Es jums saku: tanī naktī divi būs vienā gultā: vienu uzņems, bet otru atstās. --
|
35 |
Divas kopā mals: vienu uzņems un otru atstās; divi būs tīrumā: vienu uzņems un otru atstās. --
|
36 |
Tad mācekļi jautāja Viņam, sacīdami: Kur, Kungs? --
|
37 |
Viņš tiem sacīja: Visur, kur miesa, salasās arī ērgļi. --
|