| Chapter 13 |
1 |
Un Viņam izejot no svētnīcas, viens no Viņa mācekļiem sacīja Viņam: Mācītāj, lūk, kādi akmeņi un kādas celtnes! --
|
2 |
Un Jēzus atbildēdams sacīja viņam: Vai tu redzi visas šīs lielās celtnes? Akmens uz akmens nepaliks, kas netaptu sagrauts. (Lk 19,44; 21,6) --
|
3 |
Un kad Viņš sēdēja iepretim svētnīcai Olīvkalnā, Pēteris un Jēkabs, un Jānis, un Andrejs atsevišķi jautāja Viņam: --
|
4 |
Saki mums, kad tas notiks un kāda zīme būs, kad tas viss sāks piepildīties? --
|
5 |
Un Jēzus atbildēdams sāka viņiem runāt: Skatieties, ka jūs kāds nepieviļ! --
|
6 |
Jo daudzi nāks manā vārdā, sacīdami: Es tas esmu, un daudzus pievils. --
|
7 |
Bet kad jūs dzirdēsiet par kariem un karu nostāstus, nebīstieties, jo tam ir jānotiek, bet vēl nav gals. --
|
8 |
Jo tauta celsies pret tautu, un valsts pret valsti, un vietām būs zemestrīces un bads. Tas būs bēdu sākums. --
|
9 |
Bet paši sevī skatieties! Jo viņi jūs nodos tiesai un sinagogās jūs šaustīs, un manis dēļ jūs stāsieties valdnieku un ķēniņu priekšā viņiem par liecību. --
|
10 |
Un pirms tā jātop evaņģēlijam pasludinātam visām tautām. --
|
11 |
Un kad viņi jūs vedīs nodošanai, iepriekš nedomājiet par to, kas jums būs jārunā; bet kas jums tanī stundā tiks dots, to runājiet, jo jūs neesat tie, kas runā, bet Svētais Gars. --
|
12 |
Bet brālis nodos nāvei brāli un tēvs dēlu; un bērni sacelsies pret vecākiem un nonāvēs viņus. --
|
13 |
Un mana vārda dēļ jūs visi ienīdīs. Bet kas izturēs līdz galam, tas izglābsies. --
|
14 |
Bet kad redzēsiet izpostīšanas negantību esam, kur nevajag, kas to lasa, lai saprot! - tad, kas ir Jūdejā, lai bēg kalnos! --
|
15 |
Un kas uz jumta, tas lai nenokāpj namā un lai neieiet kaut ko paņemt savās mājās! --
|
16 |
Un kas būs tīrumā, lai neatgriežas atpakaļ paņemt savas drēbes! --
|
17 |
Bet bēdas grūtniecēm un zīdītājām tanīs dienās! --
|
18 |
Bet lūdziet Dievu, lai tas nenotiek ziemā! --
|
19 |
Jo tanīs dienās būs tādas apspiešanas, kādas nav bijušas no iesākuma līdz šim, kamēr Dievs pasauli radījis, un arī vairs nebūs. --
|
20 |
Un ja Kungs šīs dienas nesaīsinātu, neviena miesa netiktu izglābta, bet izvēlēto dēļ, kurus Viņš ir izredzējis, Viņš šīs dienas saīsinājis. --
|
21 |
Un ja kāds tad jums sacīs: Lūk, še ir Kristus, lūk, tur, tad neticiet! --
|
22 |
Jo celsies viltus kristi un viltus pravieši, un darīs zīmes un brīnumus, lai pieviltu, ja tas iespējams, arī izredzētos. --
|
23 |
Bet to jūs ievērojiet! Lūk, es esmu jums to visu iepriekš pateicis. --
|
24 |
Bet tanīs dienās pēc tām apspiešanām saule aptumšosies, un mēness nedos vairs savu spīdumu, --
|
25 |
Un zvaigznes kritīs no debesīm, un debess stiprumi sakustēsies. --
|
26 |
Un tad redzēs Cilvēka Dēlu nākam padebešos lielā spēkā un godībā. --
|
27 |
Un tad Viņš sūtīs savus eņģeļus un sapulcinās savus izredzētos no četriem vējiem, no zemes gala līdz debesu augstumiem. --
|
28 |
Bet mācieties līdzību no vīģes koka! Kad jau tā zari kļūst maigi un lapas plaukst, tad ziniet, ka vasara tuvu. --
|
29 |
Tā arī jūs, kad redzēsiet to notiekam, ziniet, ka Viņš tuvu durvju priekšā. --
|
30 |
Patiesi es jums saku: Šī cilts neizzudīs, iekams viss tas notiks. --
|
31 |
Debess un zeme zudīs, bet mani vārdi nezudīs. --
|
32 |
Bet par šo dienu vai stundu neviens nezina: ne eņģeļi debesīs, ne Dēls, tikai Tēvs. --
|
33 |
Skatieties, esiet modri un lūdziet Dievu, jo jūs nezināt, kad tas laiks būs. --
|
34 |
Tas ir tā: cilvēks, aizceļodams tālumā, atstāja savu namu un deva saviem kalpiem varu pār katru darbu, un durvju sargam pavēlēja būt nomodā. --
|
35 |
Tāpēc esiet nomodā, jo jūs nezināt, kad nama Kungs nāks: vakarā vai nakts vidū, vai gaiļiem dziedot, vai agri no rīta. --
|
36 |
Ka viņš, nejauši atnākot, neatrod jūs guļot. --
|
37 |
Bet ko es jums saku, to es saku visiem: Esiet nomodā! --
|