| Chapter 27 |
1 |
Bet rīta agrumā visi augstie priesteri un tautas vecākie apspriedās par Jēzu, lai Viņu nodotu nāvei. --
|
2 |
Un tie, saistījuši Viņu, aizveda un nodeva zemes pārvaldniekam Poncijam Pilātam. --
|
3 |
Tad Jūdass, Viņa nodevējs, redzēdams, ka Viņš notiesāts, žēluma pamudināts, aiznesa trīsdesmit sudraba gabalus augstajiem priesteriem --
|
4 |
Un sacīja: Es esmu grēkojis, nododams nevainīgas asinis. Bet tie sacīja: Kāda mums daļa? Skaties pats! --
|
5 |
Un viņš, nometis sudraba gabalus svētnīcā, aizgāja un pakārās cilpā. --
|
6 |
Bet augstie priesteri paņēma sudraba gabalus un sacīja: Nav brīv tos mest upurlādē, jo tā ir asins nauda. --
|
7 |
Un apspriedušies viņi nopirka par tiem podnieka tīrumu svešinieku kapsētai. --
|
8 |
Tāpēc šis tīrums līdz šai dienai saucas Hakeldama, tas ir, asins tīrums. --
|
9 |
Tā piepildījās pravieša Jeremija sludinājums, kas saka: Un tie saņēma trīsdesmit sudraba gabalus, novērtētā maksu, kādu Izraēļa dēli bija noteikuši, --
|
10 |
Un atdeva tos par podnieka tīrumu, kā Kungs man pavēlējis. --
|
11 |
Bet Jēzus nostājās zemes pārvaldnieka priekšā; un pārvaldnieks Viņam jautāja, sacīdams: Vai Tu esi jūdu ķēniņš? Jēzus viņam atbildēja: Tu to saki. --
|
12 |
Un kad augstie priesteri un vecākie Viņu apsūdzēja, Viņš nekā neatbildēja. --
|
13 |
Tad Pilāts sacīja Viņam: Vai Tu nedzirdi, cik smagu liecību viņi nodod pret Tevi? --
|
14 |
Un Viņš tam neatbildēja ne uz vienu vārdu, tā ka pārvaldnieks ļoti brīnījās. --
|
15 |
Bet augstos svētkos zemes pārvaldnieks mēdza atbrīvot vienu cietumnieku, kuru viņi vēlējās. --
|
16 |
Bet tanī laikā viņam bija sevišķi ļaunas slavas cietumnieks, vārdā Baraba. --
|
17 |
Un kad viņi bija sapulcējušies, Pilāts sacīja tiem: Kuru jūs gribat, lai es jums atlaižu, Barabu vai Jēzu, kuru sauc Kristus? --
|
18 |
Jo viņš zināja, ka tie skaudības dēļ Viņu bija nodevuši. --
|
19 |
Bet kad viņš sēdēja soģa krēslā, viņa sieva sūtīja pie tā, sacīdama: Neaiztiec šo Taisnīgo, jo es šodien sapnī Viņa dēļ daudz cietu! --
|
20 |
Bet augstie priesteri un vecākie pamudināja tautu, lai tā pieprasa Barabu, bet Jēzu nogalina. --
|
21 |
Un zemes pārvaldnieks atbildēja un sacīja viņiem: Kuru no šiem diviem gribat, lai es jums atlaižu? Bet viņi sacīja: Barabu. --
|
22 |
Pilāts viņiem sacīja: Ko tad man darīt ar Jēzu, kas saucas Kristus? --
|
23 |
Visi viņi sacīja: Sist Viņu krustā! Zemes pārvaldnieks viņiem sacīja: Ko tad Viņš ļaunu darījis? Bet viņi vēl skaļāk kliedza un sacīja: Sist Viņu krustā! --
|
24 |
Bet Pilāts, redzēdams to, ka viņš nekā nepanāk, bet troksnis pavairojas, ņēma ūdeni, mazgāja rokas tautas priekšā, sacīdams: Es esmu nevainīgs pie šī Taisnīgā asinīm. Skatieties paši! --
|
25 |
Un visi ļaudis atbildēja un sacīja: Viņa asinis lai nāk pār mums un pār mūsu bērniem. --
|
26 |
Tad viņš tiem atlaida Barabu, bet Jēzu, šaustītu, nodeva tiem, lai Viņu sit krustā. --
|
27 |
Tad pārvaldnieka kareivji ņēma Jēzu tiesas namā un sapulcināja pie Viņa visu pulku. --
|
28 |
Un tie, izģērbuši Viņu, apvilka Viņam purpura mēteli. --
|
29 |
Un tie, nopinuši kroni no ērkšķiem, lika to Viņam galvā un niedri Viņa labajā rokā. Un tie, Viņa priekšā ceļos mezdamies, izsmēja Viņu, sacīdami: Esi sveicināts, jūdu ķēniņ! --
|
30 |
Un tie spļāva uz Viņu, paņēma niedri un sita Viņam pa galvu. --
|
31 |
Un tie, kad bija Viņu izsmējuši, novilka Viņam mēteli un ietērpa Viņu Viņa paša drēbēs un aizveda, lai Viņu sistu krustā. --
|
32 |
Bet izgājuši, viņi sastapa cilvēku no Kirēnes, vārdā Sīmani; tie piespieda šo nest Viņa krustu. --
|
33 |
Un viņi nonāca tai vietā, ko sauc par Golgātu, tas ir, Kalvārijas vietu. --
|
34 |
Un tie Viņam deva dzert vīnu, sajauktu ar žulti. Un Viņš, baudījis, negribēja to dzert. --
|
35 |
Bet kad tie bija Viņu krustā piesituši, tie lozējot izdalīja Viņa drēbes, lai izpildītos pravieša priekšsludinājums, kas saka: Viņi izdalīja manas drēbes un par maniem svārkiem meta kauliņus. --
|
36 |
Un tie sēdēja un apsargāja Viņu. --
|
37 |
Un virs Viņa galvas tie uzlika Viņa vainas uzrakstu: Šis ir Jēzus, jūdu ķēniņš. --
|
38 |
Tad divi slepkavas reizē ar Viņu tika sisti krustā: viens pa labi, otrs pa kreisi. --
|
39 |
Bet garāmgājēji zaimoja Viņu, galvas kratīdami, --
|
40 |
Un sacīja: Tu, kas noplēs Dieva svētnīcu un to trijās dienās atkal uzcel, atpestī pats sevi! Ja Tu esi Dieva Dēls, nokāp no krusta! --
|
41 |
Tāpat augstie priesteri ar rakstu mācītājiem un vecākie izsmiedami sacīja: --
|
42 |
Citiem Viņš palīdzēja, pats sev nevar palīdzēt. Ja Viņš ir Izraēļa ķēniņš, lai nokāpj tagad no krusta, un mēs ticēsim Viņam. --
|
43 |
Viņš paļāvās uz Dievu, lai tagad glābj, ja Viņš to vēlas, jo Viņš sacījis: Es esmu Dieva Dēls. --
|
44 |
Bet arī slepkavas, kas līdz ar Viņu bija krustos piesisti, tāpat nievāja Viņu. --
|
45 |
Bet no sestās stundas tumsa iestājās pār visu zemi līdz pat devītajai stundai. --
|
46 |
Bet ap devīto stundu Jēzus sauca stiprā balsī, sacīdams: Eli, Eli, lema sabahtani? Tas ir: Mans Dievs, mans Dievs, kāpēc Tu mani atstāji? --
|
47 |
Bet daži, kas tur stāvēja, to dzirdēdami, teica: Viņš sauc Eliju. --
|
48 |
Un tūdaļ viens no tiem aizskrēja, paņēma sūkli, piesūcināja to etiķī, uzsprauda niedrē un deva Viņam dzert. --
|
49 |
Bet citi sacīja: Pagaidi, redzēsim, vai Elijs nāks Viņu glābt. --
|
50 |
Bet Jēzus atkal sauca skaļā balsī un atdeva savu garu. --
|
51 |
Un, lūk, svētnīcas priekškars pārplīsa divās daļās no augšas līdz apakšai, un zeme trīcēja, un klintis plīsa, --
|
52 |
Un kapi atvērās, un daudz svēto miesas, kas dusēja, uzcēlās no miroņiem. --
|
53 |
Un pēc Viņa augšāmcelšanās tie izgāja no kapiem, nāca svētajā pilsētā un parādījās daudziem. --
|
54 |
Bet virsnieks un tie, kas ar Viņu bija, sargāja Jēzu un, redzēdami zemestrīci un visu, kas notika, ļoti izbijās un sacīja: Patiesi, Viņš bija Dieva Dēls. --
|
55 |
Bet tur bija daudz sieviešu no tālienes, kas pavadīja Jēzu no Galilejas un kalpoja Viņam. --
|
56 |
Starp tām bija Marija Magdalēna un Marija, Jēkaba un Jāzepa māte, un Zebedeja dēlu māte. --
|
57 |
Bet vakaram iestājoties, nāca kāds bagāts cilvēks no Arimatejas, vārdā Jāzeps, kas arī bija Jēzus māceklis. --
|
58 |
Viņš aizgāja pie Pilāta un izlūdzās Jēzus miesas. Tad Pilāts pavēlēja miesas atdot. --
|
59 |
Un kad Jāzeps saņēma miesas, viņš ietina tās tīrā audeklā. --
|
60 |
Un viņš ielika tās savā jaunajā kapā, ko bija izcirtis klintī. Un viņš, pievēlis kapa durvīm lielu akmeni, aizgāja. --
|
61 |
Bet tur bija Marija Magdalēna un otra Marija; viņas sēdēja iepretim kapam. --
|
62 |
Bet otrā dienā, kas ir pēc sataisīšanās dienas, augstie priesteri un farizeji sapulcējās pie Pilāta --
|
63 |
Un sacīja: Kungs, mēs atminējāmies, ka šis viltnieks, vēl dzīvs būdams, sacīja: Pēc trim dienām es augšāmcelšos. --
|
64 |
Tāpēc pavēli apsargāt kapu līdz trešajai dienai, ka kādreiz neatnāk Viņa mācekļi un nenozog Viņu, un nepasaka tautai: Viņš uzcēlies no miroņiem. Tad pēdējā viltība būtu lielāka nekā pirmā. --
|
65 |
Pilāts viņiem atbildēja: Ņemiet sardzi, ejiet un apsargājiet, kā zināt! --
|
66 |
Un viņi aizgāja, pielika kapam sardzi un apzīmogoja akmeni. --
|